Preču kods

Katra prece, kas šķērso robežu, saņem ciparu kodu, kas to viennozīmīgi iekļauj muitas tarifā. Šis kods tiek veidots pakāpeniski – ar katru līmeni tas kļūst garāks un precīzāks. Pirmie seši cipari veido visā pasaulē vienotu HS kodu (Pasaules Muitas organizācijas harmonizētā sistēma), un šie seši cipari ir vienādi gandrīz visās pasaules valstīs.

• HS kods (6 cipari, pasaules mērogā): pamata sešciparu kods, kas ir spēkā visā pasaulē.
• Kombinētā nomenklatūra (KN, 8 cipari): Eiropas Savienība pievieno vēl divus ciparus statistikas un tarifu vajadzībām. Šo astoņciparu KN kodu izmanto galvenokārt eksportā un Intrastat pārskatos.
• TARIC kods (10 cipari): importā Eiropas Savienībā pievieno vēl divus ciparus, kas atspoguļo konkrētus pasākumus – muitas nodokļa likmes, antidempinga maksājumus, tarifu kvotas vai importa aizliegumus un ierobežojumus.

Aktuālos kodus un ar tiem saistītos pasākumus var pārbaudīt muitas tarifa sistēmā TARIC. Latvijā par muitas jautājumiem atbild Valsts ieņēmumu dienests (VID) – tas ir oficiālais avots, kur atrodami spēkā esošie KN un TARIC kodi kopā ar muitas nodokļa likmēm un citiem importa un eksporta nosacījumiem.

Pareizo kodu var atrast divos pārbaudītos veidos: tieši meklējot pēc produkta nosaukuma vai sistemātiski pārlūkojot nomenklatūras struktūru.

• Meklēšana pēc produkta: ievadiet preces nosaukumu vai tās iespējamo aprakstu (piemēram, „klēpjdators", „kokvilnas T-krekls" vai „sporta apavi") un salīdziniet piedāvātos klasifikācijas variantus.
• Pārlūkošana pa struktūru: virzieties no vispārīgā uz konkrēto – no nodaļas (2 cipari) caur pozīciju (4 cipari) līdz apakšpozīcijai (6 cipari) un tālāk līdz nacionālajam kodam.

Ja par klasifikāciju neesat pārliecināts, VID var lūgt izsniegt saistošo izziņu par preču tarifu jeb saistošo tarifa informāciju (STI). Tas ir oficiāli izdots lēmums, kas ir saistošs muitas iestādēm visā ES un parasti ir spēkā trīs gadus. STI nodrošina importētājam un eksportētājam juridisku noteiktību, ka izmantotais kods ir pareizs.

Preces kods nav tikai statistikas numurs – tas tieši nosaka, cik daudz būs jāmaksā importā. Pēc TARIC koda ievadīšanas var noskaidrot konkrēto muitas nodokļa likmi un citus saistītos pasākumus.

• Muitas nodoklis (%): to aprēķina kā procentu no preces muitas vērtības, un tā apmēru nosaka tieši TARIC kods.
• Importa PVN: pamatlikme ir 21 %, savukārt atsevišķām precēm piemēro samazinātās likmes 12 % vai 5 %.
• PVN aprēķina bāze: PVN neaprēķina tikai no preces cenas, bet gan no summas muitas vērtība + muitas nodoklis (attiecīgā gadījumā ieskaitot citas izmaksas, piemēram, transportu līdz ES robežai).

Konkrētās muitas nodokļa likmes un nosacījumus attiecīgajai precei vienmēr pārbaudiet TARIC sistēmā VID mājaslapā. Likmes var atšķirties atkarībā no preces izcelsmes valsts un spēkā esošajiem tirdzniecības līgumiem vai preferencēm.

Muitas tarifs ir sadalīts 21 sadaļā un 99 nodaļās. Nodaļas apvieno līdzīgas preces – piemēram, 85. nodaļa ietver elektroiekārtas, 61. nodaļa – apģērbu, 64. nodaļa – apavus, bet 87. nodaļa – transportlīdzekļus. Lai gūtu priekšstatu, sniedzam dažus izplatītus piemērus un to aptuvenās muitas nodokļa likmes:

• 8471 – klēpjdatori un datori: muitas nodoklis parasti 0 %.
• 8517 – viedtālruņi: muitas nodoklis parasti 0 %.
• 6109 – kokvilnas T-krekli: muitas nodoklis aptuveni 12 %.
• 6404 – sporta apavi (virsa no tekstila): muitas nodoklis aptuveni 16,9 %.
• 8703 – vieglie automobiļi: muitas nodoklis aptuveni 10 %.

Norādītās likmes ir orientējošas un attiecas uz importu no trešajām valstīm bez muitas preferencēm. Konkrētam sūtījumam vienmēr jāpārbauda precīzais desmitciparu TARIC kods un aktuālā likme atkarībā no izcelsmes valsts.

Latvija ir daļa no ES muitas savienības, tāpēc izmanto kopējo nomenklatūru, taču praksē noder zināt dažas vietējās īpatnības.

• KN pret TARIC: eksportā un Intrastat pārskatos norāda astoņciparu KN kodu, savukārt importā izmanto desmitciparu TARIC kodu, kas atspoguļo konkrētus muitas pasākumus.
• Antidempinga maksājumi: dažām precēm (piemēram, tērauda izstrādājumiem, velosipēdiem vai saules paneļiem no atsevišķām valstīm) papildus parastajam muitas nodoklim piemēro papildu antidempinga maksājumu, kas var būtiski palielināt kopējās izmaksas.
• Biežas klasifikācijas kļūdas: nepareizi izvēlēts kods rada nepareizu muitas nodokli un PVN, papildu aprēķinus vai sodus. Īpaši uzmanīgam jābūt ar komplektiem, ar detaļām pretstatā gataviem izstrādājumiem, kā arī ar precēm, kurām iespējami vairāki klasifikācijas varianti.
• Ikgadējās nomenklatūras izmaiņas: kombinētā nomenklatūra tiek atjaunināta katru gadu 1. janvārī. Kodi, kas bija spēkā pagājušajā gadā, šogad var vairs nepastāvēt, tāpēc klasifikāciju ieteicams pārbaudīt katru gadu.

Lielāka vai atkārtota importa gadījumā ir vērts pieprasīt STI un attiecīgā gadījumā konsultēties ar muitas deklarētāju vai tieši ar VID.