Latvijas finanšu pārskatu veidnes
Bezmaksas, rediģējamas finanšu pārskatu veidnes Latvijas uzņēmumiem — veidotas atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumam (Latvijas GAAP) ar pareizu € formatējumu, terminoloģiju un VID iesniegšanas kontekstu.
- Grāmatvedības standarts
- Latvijas GAAP
- Pārskata gads
- Pārskata gads (parasti kalendārais gads)
- Valūta
- EUR (€)
- Iesniedz
- Valsts ieņēmumu dienests (EDS) → Uzņēmumu reģistrs
Finanšu pārskatu veidnes
Bezmaksas, pielāgojamas veidnes visiem galvenajiem finanšu pārskatiem — atbilstoši vietējiem grāmatvedības standartiem, ar pareizo valūtu, datumiem un skaitļu formatējumu.
Gada pārskats
Pilns gada pārskats: darbības rezultātu kopsavilkums, finanšu stāvoklis un naudas plūsmas.
Peļņas vai zaudējumu aprēķins
No neto apgrozījuma līdz pārskata gada peļņai ar automātiskiem kopsummām.
Bilance
Aktīvi, pašu kapitāls un saistības ar automātisku līdzsvara pārbaudi.
Naudas plūsmas pārskats
Pamatdarbības, ieguldīšanas un finansēšanas naudas plūsmas.
Budžets
Plānojiet ieņēmumus un izmaksas — salīdziniet budžetu ar faktu.
Izdevumu pārskats
Uzskaitiet komandējuma un darba izdevumus atlīdzināšanai.
Finanšu pārskatu izpratne Latvijā
Finanšu pārskats ir dokumentu kopums, kuru uzņēmums sagatavo, lai parādītu savu darbības rezultātu, finanšu stāvokli un naudas plūsmu noteiktā periodā. Latvijā galvenie pārskati ir peļņas vai zaudējumu aprēķins, bilance un naudas plūsmas pārskats, kas kopā ar vadības ziņojumu un pielikumu veido pilnu gada pārskatu.
Lielākā daļa Latvijas uzņēmumu sagatavo gada pārskatu saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu (Latvijas GAAP), izvēloties atbilstošu sabiedrības lieluma kategoriju — mikro, mazā, vidējā vai lielā sabiedrība. Biržā kotētas sabiedrības un finanšu iestādes savos konsolidētajos pārskatos piemēro Starptautiskos finanšu pārskatu standartus (SFPS), tāpēc pareizā standarta izvēle ir pirmais solis, sagatavojot pārskatu.
Pareizs formāts ir svarīgs ne tikai iekšējai vadībai, bet arī bankām, investoriem un Valsts ieņēmumu dienestam (VID) — visi sagaida pārskatus, kas atbilst atzītajai latviešu terminoloģijai (neto apgrozījums, debitori, kreditori, pamatkapitāls) un pareizam € formatējumam. Šīs veidnes ir izstrādātas tā, lai atbilstu šai prasībai no pirmās šūnas, ietaupot laiku, kas citādi tiktu tērēts pārskata pārformatēšanai.
Kādu veidni jums izvēlēties?
- Gada pārskats — pilns gada beigu dokumentu kopums ar vadības ziņojumu, peļņas vai zaudējumu aprēķinu, bilanci un naudas plūsmas pārskatu vienā dokumentā.
- Peļņas vai zaudējumu aprēķins — izmantojiet, lai atsevišķi parādītu neto apgrozījumu, izmaksas un pārskata gada peļņu, piemēram, bankai, investoram vai iekšējai analīzei.
- Bilance — izmantojiet, lai parādītu, kas uzņēmumam pieder un ko tas ir parādā konkrētā datumā, ar automātisku pārbaudi, ka aktīvi kopā sakrīt ar pašu kapitālu un saistībām.
- Naudas plūsmas pārskats — izmantojiet, lai parādītu, kā nauda pārskata periodā mainījusies pamatdarbības, ieguldīšanas un finansēšanas rezultātā.
- Budžets — izmantojiet, lai plānotu ieņēmumus un izdevumus nākamajam periodam un salīdzinātu budžetu ar faktiskajiem rezultātiem.
- Izdevumu pārskats — izmantojiet, lai uzskaitītu un summētu darba izdevumus, piemēram, komandējuma izdevumus, atlīdzināšanai.
Grāmatvedības standarti un pārskatu iesniegšana Latvijā
Vairums Latvijas uzņēmumu sagatavo gada pārskatu saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu (Latvijas GAAP), piemērojot uzņēmuma lieluma kategoriju — mikro, mazā, vidējā vai lielā sabiedrība; katrai kategorijai ir savi vienkāršošanas noteikumi attiecībā uz pielikuma saturu un obligāto revīziju. Biržā kotētas sabiedrības un finanšu iestādes konsolidētajos pārskatos piemēro Starptautiskos finanšu pārskatu standartus (SFPS), taču tas neattiecas uz vairumu privāto SIA un AS.
Gada pārskatu iesniedz elektroniski Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) strukturētā formātā, no kurienes tas nonāk Uzņēmumu reģistrā. Vienkāršotā kārtībā (mazākām sabiedrībām) termiņš ir 4 mēneši pēc pārskata gada beigām, savukārt vidējām un lielām sabiedrībām — 7 mēneši, parasti līdz 31. jūlijam, ja pārskata gads sakrīt ar kalendāro gadu. Official source: https://www.vid.gov.lv/lv/gada-parskati
Valūta, pārskata gads un skaitļu formatējums
- Visas summas tiek uzrādītas eiro (€), simbolu novietojot pēc skaitļa, piemēram, 850 000 €.
- Tūkstoši tiek atdalīti ar atstarpi un decimāldaļas — ar komatu, atbilstoši Eiropas konvencijai (piemēram, 1 234 567,89 €).
- Datumi tiek rakstīti formātā DD.MM.YYYY (diena.mēnesis.gads), piemēram, 31.12.2026.
- Pārskata gads parasti sakrīt ar kalendāro gadu (1. janvāris–31. decembris), taču uzņēmums var noteikt citu pārskata periodu statūtos.
- Negatīvie skaitļi veidnēs ir atzīmēti tā, lai izmaksas un atskaitījumus varētu skaidri atšķirt no ieņēmumiem.
Kas padara šīs veidnes atšķirīgas
- Struktūra atbilst Latvijas GAAP pārskatu formātam, izmantojot patiesu latviešu grāmatvedības terminoloģiju (neto apgrozījums, debitori, kreditori, pamatkapitāls), nevis tulkotus svešvalodu apzīmējumus.
- Pareizs € formatējums un latviešu datumu konvencija visā veidnē, tāpēc pārskatu var uzreiz nosūtīt grāmatvedim, neko nepārformatējot.
- Automātiski aprēķinošas kopsummas un starpsummas, tostarp bilances veidnē — reāllaika pārbaude, kas signalizē, ja aktīvi neatbilst pašu kapitālam un saistībām.
- Norādes, kas balstītas uz reālu Latvijas iesniegšanas kārtību — VID EDS sistēmu un Uzņēmumu reģistru — nevis vispārīgiem padomiem.
- Katra veidne ir rediģējama tiešsaistē un lejupielādējama PDF, Excel vai Word formātā, lai varētu strādāt tā, kā ir izdevīgāk tieši jūsu uzņēmumam.